Melnais saraksts: aizliegta komercprakse
Saskaņā ar direktīvu dažu veidu komercprakse visā Eiropas Savienības teritorijā ir aizliegta JEBKURĀ GADĪJUMĀ. Citiem vārdiem sakot, šādi komercprakses veidi visos gadījumos uzskatāmi par negodīgiem. Saskaņā ar direktīvas noteikumiem šāda komercprakse nav jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi.
Lai garantētu, ka tirgotājiem, mārketinga profesionāļiem un patērētājiem ir skaidrība par to, kas ir aizliegts, ir izveidots Melnais saraksts, kurā norādīts 31 negodīgas komercprakses veids.
Emocionāls spiediens
Ja skaidri informē patērētāju, ka gadījumā, ja patērētājs neiegādāsies produktu vai pakalpojumu, tirgotāja darbs vai iztika būs briesmās.
Tādu produktu reklāma, kurus nedrīkst legāli pārdot
Ja apgalvo vai rada iespaidu, ka ražojumu var pārdot legāli, bet tā nav.
Nepatiesi apgalvojumi par uzticības zīmēm un kodiem
- Ja tirgotājs uzdodas par rīcības kodeksa parakstītāju, bet tas neatbilst patiesībai.
- Ja tirgotājs izstāda uzticības zīmes, kvalitātes zīmes vai līdzīgas zīmes bez atļaujas šīs uzticības zīmes izmantot.
Tirgotāji, kas izliek ēsmu pircējam ar vienu preci un pēcāk reklamē citu preci
Tirgotāji izmanto vienu produktu vai piedāvājumu, lai pievilinātu patērētāju apsvērt pirkumu, bet tad sāk reklamēt citu produktu. Tirgotāji, kas šādā situācijā:
a) atsakās parādīt reklamēto priekšmetu patērētājiem; vai
b) atsakās pieņemt par to pasūtījumus vai piegādāt pieņemamā laikā; vai
c) demonstrē tā bojātu eksemplāru.
Tieša bērnu pārliecināšana „Nopērc grāmatu”
Ja reklāmā iekļauj tiešu pārliecināšanu bērniem pirkt vai pierunāt vecākus vai citus pieaugušos pirkt viņiem reklamēto produktu.
Pēcpārdošanas pakalpojumi: „garantijas visā Eiropā”
Ja rada nepatiesu priekšstatu, apgalvojot, ka produkta tehniskās apkopes pakalpojumi ir pieejami citā dalībvalstī, nevis tajā, kur produkts ticis pārdots.
Profesionāls tirgotājs maskējas par patērētāju
Ja sniedz nepatiesu apgalvojumu vai rada nepatiesu priekšstatu, ka tirgotājs nedarbojas nolūkā kas saistīts ar viņa tirdzniecības, uzņēmējdarbības interesēm, amatu vai darba pienākumiem, vai nepatiesi uzdodas par patērētāju.
Maldinoša reklāma, piemēram: „Nomas līguma beigas! Visu preču izpārdošana!”
“Nepatiesi apgalvojumi par pārbraukšanu uz citām telpām vai par uzņēmējdarbības slēgšanu.” “Ja apgalvo, ka tirgotājs grasās pārtraukt tirdzniecību vai pārvākties uz citām telpām, bet tas neatbilst patiesībai.”
Reklāmraksti: „Jaukti / neobjektīvi signāli”
Ja saziņas līdzekļos izmanto „stāstījuma stila” reklāmu produkta pārdošanas veicināšanai, bet nav skaidri norādīts, ka tirgotājs ir samaksājis par pārdošanas veicināšanu.
Pēcpārdošanas pakalpojumi citā valodā: mārketings latviešu valodā, pēcpārdošanas pakalpojumi - zviedriski
Ja tirgotājs apņemas nodrošināt pēcpārdošanas pakalpojumus, taču tikai pēc notikuša darījuma paziņo patērētājam, ka šos pakalpojumus sniegs citā, nevis līdzšinējās saziņas valodā.
Nepatiesi apgalvojumi par „ierobežotiem piedāvājumiem”: „Speciāls piedāvājums, tikai šodien!”
Ja nepatiesi apgalvo, ka produkts būs pieejams tikai ļoti ierobežotu laiku vai ka tas būs pieejams ar īpašiem noteikumiem tikai ļoti ierobežotu laika posmu, lai piespiestu patērētāju pieņemt tūlītēju lēmumu. Tas liedz patērētājiem pietiekamu iespēju vai laiku pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu.
Balvas laimēšana
Ja rada nepatiesu priekšstatu, ka patērētājs jau ir ieguvis, iegūs vai pēc noteiktas darbības veikšanas iegūs balvu vai citu priekšrocību, lai gan patiesībā nekādas balvas vai citas priekšrocības nav. Arī gadījumi, kad iespēja pieprasīt balvu vai citu priekšrocību rodas, ja patērētājs samaksā naudu vai viņam rodas izmaksas.
Uzstājīgi un nevēlami pārdošanas piedāvājumi: „Varbūt pēc trešā tālruņa zvana tiks panākta vienošanās par līgumu…”
Ja nāk klajā ar uzstājīgiem un nevēlamiem piedāvājumiem ar telefona, faksa, e-pasta vai cita saziņas līdzekļa starpniecību, lai veicinātu produkta vai pakalpojuma iegādi.
Melīgi rada iespaidu par bezmaksas piedāvājumiem: “Bezmaksas saulesbrilles” vai „Bezmaksas melodijas tavam mobilajam tālrunim”.
Ja apraksta produktu kā „bezmaksas”, „par velti”, „bez atlīdzības” vai līdzīgi, ja patērētājam ir jāmaksā vēl kas vairāk par obligātajām izmaksām, kas rodas, reaģējot uz komercpraksi un saņemot produktu vai maksājot par tā piegādi.
Nepatiesi apgalvojumi par laimēšanu: kā vinnēt loterijā
Apgalvojumi, ka produkti spēj vairot izredzes laimēt azartspēlēs.
Lamatas patērētāja maldināšanai
Ja reklamē produktu, kas atgādina pazīstama zīmola ražojumus, maldinot patērētāju un liekot viņam domāt, ka produktu ražojis tas pats ražotājs, lai gan tā nav.
Balvas: „Apsveicam! Jūs esat laimējis balvu”
Ja tirgotājs apgalvo, ka piedāvā konkursu vai balvas, bet aprakstītās balvas vai pieņemamu to ekvivalentu nesniedz.
Nepatiesa tirgus informācija
Ja tirgotājs izmanto nepareizu informāciju par produktu vai to, kur to var iegādāties, lai pamudinātu patērētājus iegādāties produktu, lai gan īstenībā patērētājs varētu iegādāties produktu citur par izdevīgāku cenu vai ar izdevīgākiem nosacījumiem.
Melīgi apgalvojumi par dziedinošām spējām: „Trickium 24 izārstē slimību”
Ja nepatiesi apgalvo, ka produkts spēj izārstēt slimības, kaites vai defektus.
Maldinošas pasūtījuma veidlapas
Ja reklāmas materiālā iekļauj faktūrrēķinu vai līdzīgu dokumentu, kas prasa samaksu, radot patērētājam iespaidu, ka viņš jau ir pasūtījis reklamēto produktu, bet tā nav.
Maldinošs iespaids par patērētāja tiesībām: „Tikai jums”
Ja tiesības, kuras garantē visiem patērētājiem it visur garantē ES tiesību akti, pasniedz kā jaunu vai īpašu tirgotāja piedāvājumu.
Mārketings, izmantojot patērētāja bažas par drošību
Pārmērīga spiešana uz bailēm no riska drošībai “Ja izdara būtiski nepareizu apgalvojumu par patērētāja vai tā ģimenes personīgās drošības riska iedabu un apjomu, ja patērētājs neiegādājas produktu.”
Ēsmas reklāma
Ja patērētāju pievilina ar pievilcīgu reklāmu par īpašām cenām, lai gan tirgotājs, iespējams, zina, ka nevar šīs preces piedāvāt vai arī krājumā par šādu cenu ir ļoti maz preču.
Apdrošināšanas prasības: neviens neceļ klausuli
Ja patērētājam, kurš vēlas izmantot savas apdrošināšanas polises priekšrocības, prasa iesniegt dokumentus, ko saprātīgi nevar uzskatīt par tādiem, kas attiecas uz prasības pamatotību, vai sistemātiski izvairās no atbildes uz saraksti ar mērķi atturēt patērētāju no līgumisku tiesību izmantošanas.
Agresīva pārdošana, ierodoties mājās: „Jā, es došos prom, kad visi dokumenti būs nokārtoti”
Ja veic personīgas vizītes patērētāja mājās, ignorējot patērētāja lūgumu aiziet vai neatgriezties.
Pārdošana ar spiedienu: „Jā, jūs varēsiet doties prom, kad visi dokumenti būs nokārtoti”
Ja rada iespaidu, ka patērētājs nevar atstāt telpas pirms līguma noslēgšanas.